Jaunumi

Turpinās pieteikšanās semināram "Atbildīga saimniekošana"

Vides zinātnes un līdzīgas programmas apgūst ap 900 studentu dažādās Latvijas augstskolās. Katra no programmām atšķiras, tomēr visus šos studentus vieno kopīgas rūpes par vidi un vēlme to uzlabot. Lai vides zinātnes studenti varētu iepazīt viens otru, sadraudzēties un pavadīt kopā aizraujošu nedēļas nogali, LVZSA rīko vasaras semināru „Atbildīga saimniekošana".

"Let`s do something for the better Europe"

No 10. līdz 19.jūnijam LVZSA biedri piedalīsies apmaiņas projektā Turcijā "Let`s do something for the better Europe". Projekts tiek organizēts programmas "Jaunatne darbībā" ietvaros.

Kad: 
Pirmdiena, Jūnijs 10, 2013 - 09:00 to Trešdiena, Jūnijs 19, 2013 - 09:00

RTU Starptautiskā vasaras skola palīdzēs notikt vietējām pārmaiņām Cēsīs

Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskā vasaras skola, pēc sekmīgas norises pagājušā gadā, atgriežas Cēsīs, lai studētu pilsētas problemātiku un izvirzītu tieši šai vietai atbilstošus priekšlikumus 2013.gadā.

LVZSA darbības plāns 2013.-2015.gadam

Lai nospraustu turpmākās darbības mērķus, 2012.gada nogalē LVZSA valde izstrādāja darbības plānu 2013.-2015.gadam. Šī darbības plāna galvenais mērķis ir definēt nākotnē veicamo pasākumu un darbību kopumu, lai veicinātu Latvijas vides zinātnes studentu savstarpējo sadarbību un piesaistītu jaunus biedrus no dažādām augstskolām, kas būtu gatavi kopīgi darboties LVZSA mērķu sasniegšanai, kā arī ar savām zināšanām veicinātu LVZSA darbības efektivitātes paaug

Vides zinātnes studentu statistika

2011./2012. Latvijā 7 augstākās izglītības iestādēs mācījās kopumā 967 vides zinātnes studenti.  Visvairāk studentu mācījušies LU, kur tiek īstenotas gan bakalaura un maģistra studiju programmas „Vides zinātne”, gan maģistra programma „Vides pārvaldība”. Līdzīgs studentu skaits ir RTU, LU, DU un LLU, bet salīdzinoši mazāk studentu studē OMTK un LiepU.

Par tīru Latviju šodien un 2020. gadā

Jēlas un Kolumbijas universitāšu „Environmental Performance Index” (EPI) 2011. gada pētījumā Latvija tika atzīta par otro zaļāko valsti pasaulē. Savukārt „Pilot Trend Environmental Performance Index” (Trend EPI), kas parāda valstu attīstību vides problēmu risināšanā, Latvija ir pirmajā vietā. Bet vai arī Latvijas iedzīvotāji, no iekšienes skatoties uz situāciju vides jomā Latvijā, var godīgi teikt „Mēs esam otrā zaļākā valsts pasaulē!”?

Zaļais dzīvesveids

Cik daudz esam gatavi maksāt zaļā dzīvesveida dēļ? 

Zaļā arhitektūra un būvniecība

Neformālo diskusiju cikla „Pilsētvides plānošana” pirmajā diskusijā „Zaļā arhitektūra un būvniecība” dalībnieki pārrunāja to vai Rīgā pastāv videi draudzīga arhitektūra, un kā panākt, lai būvniecībā izmantotu ilgtspējīgas attīstības principus. Diskusija norisinājās šī gada 6. decembrī plkst. 15.30 ES Mājā, Aspazijas bulvārī 28.

Diskusija „Publiskās ārtelpas plānošana”

Otrā diskusija diskusiju cikla „Pilsētvides plānošana” ietvaros  „Publiskās ārtelpas plānošana” notika 8.februārī no plkst. 12.00 – 17.30 ES Mājā, Aspazijas bulvārī 28

Pasaules koplietošanas traģēdija

Kioto protokola vilciens šogad piestāj galapunktā. Diskusijas par „maršruta pagarināšanu”, lai turpinātu klimata pārmaiņu mazināšanu, notiek jau vairākus gadus, tomēr pie vienota kopsaucēja nav nonākts. Šogad no 26.novembra līdz 7.decembrim Kataras galvaspilsētā Dohā notiek kārtējā valstu vadītāju sanāksme COP18, kurā delegāti turpinās meklēt veidus, kā samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Tomēr pēc iepriekšējos gados notikušo sarunu neveiksmēm, aizvien vairāk zūd cerības, ka tiks panākta reāla vienošanās un izveidots rīcības plāns turpmākai darbībai. Katrai dalībvalstij ir savas intereses, kuras tiek vērtētas augstāk nekā klimata pārmaiņu novēršana, un neviena no pusēm nav gatava piekāpties kopējā labuma gūšanai. 

Lapas

Subscribe to Front page feed