Nākotnes pilsēta

Nākotnes pilsētas projekta ideja dzima pēc atklātās diskusijas „Zaļais redzējums: Rīga – Eiropas Zaļā galvaspilsēta” 2010. gada 14. aprīlī, ko organizēja biedrības „Latvijas Vides zinātnes studentu apvienība” un „Latvijas Zaļā josta” sadarbībā ar Rīgas domi un Vides ministriju. Lai gan diskusijas secinājums bija, ka Rīga tuvākajā nākotnē nekļūs par Eiropas Zaļo galvaspilsētu, radās ideja, kā veicināt Rīgas un citu Latvijas pilsētu ilgtspējīgu attīstību.

Idejas pamatā ir konkursa organizēšana, kura rezultātā kādai no Latvijas pilsētām vai apdzīvotajām vietām tiktu piešķirts goda nosaukums „Nākotnes pilsēta”. Šāds lokāls konkurss Latvijā ir nepieciešams tāpēc, ka Eiropas Komisijas organizētajā konkursā „Eiropas Zaļā galvaspilsēta” (turpmāk – Eiropas konkurss) var piedalīties tikai Rīga, jo pārējās Latvijas pilsētas neatbilst Eiropas konkursa izvirzītajiem kritērijiem nepietiekamā iedzīvotāju skaita dēļ. Tādējādi Eiropas konkurss nerada iekšējo konkurenci Latvijā.

"Latvijas Nākotnes pilsētas" goda nosaukums liks sasparoties visām Latvijas pilsētām, radot savstarpēju veselīgu konkurenci. Goda nosaukumu saņems pilsēta ar vispārliecinošākajiem ilgtspējīgas attīstības rādītājiem.

Konkursa organizēšanu atbalsta Vides ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība.

Un tagad pasapņosim. Kāda tad izskatās Nākotnes pilsēta? Vai ar krāsainām atkritumu tvertnēm uz katra ielas stūra?

Nākotnes pilsēta ir vieta, kurā dzīvo laimīgi un apmierināti cilvēki. Tā ir vieta, kurā katrs jūtas labi. Nākotnes pilsētā ir sakopta vide, rosīga, bet nesteidzīga gaisotne, cilvēki pārvietojas ar kājām, velosipēdiem, skrejriteņiem, skrituļslidām, skrituļdēļiem un dažādiem citiem nemotorizētiem braucamrīkiem pa ērtām, platām ietvēm un celiņiem. Uz ielām ir neparasti daudz cilvēku ratiņkrēslos, kas dodas ikdienas gaitās tikpat rosīgi kā pārējie. Automašīnu ir maz, tās ir nelielas un energoefektīvas – zuzina pa ielām klusi un čakli kā bitītes, nekur nemana pārpildītas automašīnu stāvvietas. Ik pēc pāris minūtēm, dzidri zvanīdams, garām pabrauc tramvajs. Kāda sieviete stumdama mazuli ratiņos, ieiet pa lielas ēkas platajām durvīm. Ēku rotā virsraksts „Nākotnes pilsētas dome”. Pēc brīža sieviete smaidīdama iznāk ārā un, sarunādamās ar mazuli, dodas uz netālu esošo parku, iestumj mazuļa ratiņus plašā nojumē īpašā nodalījumā un aizver nodalījuma durtiņas. Mazulis spiegdams aizskrien rotaļu laukuma virzienā un sieviete, joprojām smaidīdama, viņam seko. Turpat parka zālienā satupuši jaunieši jautri sarunājas. Vērotāja skatienu piesaista biežas norādes uz labierīcībām, kuras ir pieejamas katrā kvartālā.

Tā ir redzamā Nākotnes pilsētas daļa. Bet vērotāja skatienam paliek apslēptas skolas, augstskolas, interešu klubi un īpašas tikšanās vietas dažāda vecuma un interešu cilvēkiem. Šajā pilsētā ikvienam cilvēkam ir vieta, kur īstenot savus sapņus, vieta, kur strādāt, vieta, kur satikties, vieta, kur atpūsties, vieta, kur attīstīt sevi. Šīs pilsētas pašvaldība ir atvērta katrai iedzīvotāju iniciatīvai, tā nekavējas ar saprātīgu uzlabojumu īstenošanu, saņemt pakalpojumus var ērti un ātri.

Nākotnes pilsētas enerģijas vajadzības nodrošina energoefektīvās mājas ar saules baterijām un kolektoriem uz jumta, mikroturbīnām, modernu atkritumu sadedzināšanas iekārtu un koģenerācijas staciju, kas darbojas ar biomasas kurināmo. Šīs pilsētas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir izdevīgi taupīt resursus un rūpēties par vidi, jo viņi par to saņem ievērojamas nodokļu atlaides un citus labumus. Patiesībā šāds dzīvesveids Nākotnes pilsētas iedzīvotājiem ir kļuvis pašsaprotams. Viņi vairs neaizņemas no saviem bērniem. Viņi atstāj nākamajām paaudzēm to, kas tām pienākas. Viņi ir sākuši atdot lielo cilvēces parādu nākamajām paaudzēm. Nākotnes pilsēta ir pilsēta ar nākotni...