Zaļā arhitektūra un būvniecība

Neformālo diskusiju cikla „Pilsētvides plānošana” pirmajā diskusijā „Zaļā arhitektūra un būvniecība” dalībnieki pārrunāja to vai Rīgā pastāv videi draudzīga arhitektūra, un kā panākt, lai būvniecībā izmantotu ilgtspējīgas attīstības principus. Diskusija norisinājās šī gada 6. decembrī plkst. 15.30 ES Mājā, Aspazijas bulvārī 28.

Diskusiju organizē Latvijas Vides zinātnes studentu apvienība (LVZSA), un šī diskusiju cikla galvenais mērķis ir noslēgumā izstrādāt rezolūciju Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam ar ieteikumiem, kā ēkas Rīgā padarīt videi un cilvēkiem draudzīgākas un enerģiju taupošākas. Diskusiju „Zaļā arhitektūra un būvniecība” vadīja žurnāla Vides Vēstis redaktore, Latvijas Radio 1 raidījuma „Kā labāk dzīvot” vadītāja Anitra Tooma. Draudzīgā atmosfēra, ar cepumiem un tēju, diskusijas dalībnieki pārrunāja situāciju Rīgā.

Latvijas Universitātes (LU) profesors Oļģerts Nikodemus uzskata, ka Rīgā būtu jāatrisina veco ēku neapdzīvotības un restaurācijas problēmas, pirms tiek celtas jaunas. Arī Gunta Lukstiņa, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pasniedzēja, ir pamanījusi, ka Rīgā ir daudz tukšu ēku un neaizpildītu laukumu. Rīgas domes, Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Jankovska, pastāstīja, ka apbūves noteikumi regulē Rīgas ēku celtniecību, tomēr tie nevar lepoties ar zaļās arhitektūras atbalstīšanu.

Diskusijas laikā, kā viens no enerģiju taupošiem, ēku siltinošiem un videi draudzīgiem variantiem tika minēti tā saucamie zaļie jumti. Tie ir jumta segumi, kuru galvenais uzdevums ir siltumizolācija un mitruma uzsūkšana. Zaļie jumti ir līdzvērtīgi apstādījumiem uz zemes, turklāt tie uzlabo vides kvalitāti, jo tiek palielināta zaļo apstādījumu platība, kas citādi tiek zaudēta jaunu apbūvju dēļ. Tomēr O. Nikodemus uzsver, ka ja tiktu sakopti ēku iekšpagalmi, iespējams, zaļie jumti nebūtu nepieciešami, jo to izmaksas ir samērā lielas. Arhitekts Toms Kokins uzskata, ka zaļais jumts vēl nenozīmē, ka to var nosaukt par zaļo arhitektūru. Diskusijas vadītāja mudināja atnākušos domāt par to, ka Rīgas centrā lielākoties darba vietas (biroju ēkas, veikali), tāpēc naktīs šeit ir tādas kā tumšās zonas, jo šeit ir maz dzīvojamo ēku. T. Kokins uzsver, ka nav jēgas no superenergoefektīvām ēkām, ja cilvēki divas stundas stāvot sastrēgumā dedzinās degvielu, dodoties uz darbu.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka ierobežota materiālā stāvokļa apstākļos cilvēki lielākoties meklē lētāko, bet ne vienmēr labāko variantu. Kamēr pasaulē netrūks energoresursi, tikmēr par ilgtspējīgu dzīvesveidu netiks domāts pietiekami. „Latvietis domā par to, kas ir lētāks, ne par to, kas būs izdevīgāks pēc desmit gadiem,” saka Rīgas Tehniskās universitātes students Roberts Krastiņš.

Tālākajā diskusijas gaitā T. Kokins nāca klajā ar priekšlikumu apzināt visus cilvēkus, kas aktīvi nodarojas ar ilgtspējīga attīstības principu ieviešanu būvniecības nozarē, lai varētu tālāk attīstīt šāda veida diskusiju un nonākt pie konkrētām darbībām. I. Jankovska minēja to, ka aktīva sabiedrības iesaistīšanās sabiedriskajās apspriešanās ir ļoti svarīga, lai Rīga attīstītos tieši tāda, kādu to vēlas redzēt tās iedzīvotāji. Pašlaik esošā apspriežu
sistēma nesniedz gaidītos rezultātus, jo uz apspriedēm nenāk cilvēki, kuriem tiešām interesētu pilsētas liktenis un kuri zinātu kaut ko par zaļo arhitektūru. Viņa izteicās, ka šādā veidā sistēmā tiek radīts liels trūkums un ir grūti ieviest kādas inovācijas, bez vietējo iedzīvotāju iniciatīvas.

Diskusijas beigās tika secināts, ka šāda veida informatīvās kampaņas un apspriedes būtu svarīgas, gan arhitektiem, gan būvdarbu pasūtītājiem, jo šādā veidā varētu atrast daudz vairāk un labākus kompromisus lielisku ēku celtniecībai. Interesentiem būs iespēja apmeklēt vēl divas šī cikla diskusijas par pilsētas zaļajām zonām un transportu. Tās norisināsies nākamā gada pavasarī.
Tekstu sagatavoja: Elīna Elisa Zālīte