Zaļās enerģijas dārdzības dēļ reformēs tās atbalsta mehānismu

Ņemot vērā dārdzību un lielos tēriņus, ko valsts maksā par obligāti iepērkamo zaļo enerģiju, valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu reformēt līdzšinējo valsts atbalsta sistēmu no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ražotajai enerģijai.

Jaunajam atbalsta mehānismam ir jābūt vērstam uz to, lai nozare arī turpmāk varētu attīstīties, bet vienlaikus sistēmai jābūt ilgtermiņā prognozējamai un cenu pieauguma riskiem – kontrolējamiem. Mehānisms nedrīkst radīt aplamu motivāciju zaļās enerģijas ražotājiem un apdraudēt Latvijas ekonomikas konkurētspēju, norāda EM.

EM ar priekšlikumiem jauna atbalsta mehānisma ieviešanai ir jānāk klajā līdz šā gada 1.novembrim.

Saskaņā ar EM aprēķiniem laikā no 2007.līdz 2012.gadam obligātais zaļās enerģijas iepirkums, ir izmaksājis vairāk nekā 86 miljonus latu, un šīs izmaksas līdz ar katru ieviesto projektu pieaug. Ja realizētos visi zaļās enerģijas ražošanas projekti, par kuriem EM iepriekš izsniegti lēmumi par zaļās enerģijas iepirkšanu obligātajā iepirkumā, zaļās enerģijas izmaksas var būtiski pieaugt.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts preses konferencē pirms valdības sēdes akcentēja, ka plānots strādāt trīs virzienos – pie jauna zaļās enerģijas valsts atbalsta mehānisma, padziļinātas analīzes fosilā kurināmā izmantošanai koģenerācijā, kā arī turpmākās rīcības ar tiem zaļās enerģijas ražošanas projektiem, par ko ir pieņemts lēmums par valsts atbalsta sniegšanu, bet, kas vēl nedarbojas.

Pavļuts atzīmēja, līdz jauna valsts atbalsta regulējuma ieviešanai tiks apturēta jaunu kvotu izsniegšana zaļās enerģijas obligātajam iepirkumam. Ministrs atzīmēja, ka zaļās enerģijas ražošanas kvotu izsniegšana apturēta jau iepriekšējā ekonomikas ministra Arta Kampara (V) laikā, bet tagad kvotu izsniegšana apturēta vēl līdz 2016.gadam.

Lai novērstu obligātās elektroenerģijas komponentes pārlieku pieaugumu kopējā elektroenerģijas iepirkumā, atbalstīts tāpat EM priekšlikums noteikt arī koģenerācijas stacijām laika periodu, cik ilgi tām ir tiesības pārdot saražoto elektrību obligātajā iepirkumā. Mazākām stacijām šo termiņu rosināts noteikt desmit gadi, bet lielākām stacijām – 15.

Tā kā daudzām koģenerācijas stacijām šis termiņš jau ir pagājis, jo tās ilgāk realizē elektrību obligātajā iepirkumā, EM piedāvāja noteikt pārejas periodu līdz 2013.gada 1.jūlijam, līdz kuram koģenerācijas stacijām vēl ir tiesības pārdot elektrību obligātajā iepirkumā. Tomēr pēc nozares pārstāvju iebildēm valdība lēma, ka pārejas periods būs par aptuveni četriem gadiem ilgāks – līdz 2017.gada vidum.

Pavļuts akcentēja, ka vēja parkiem, hidroelektrostacijām jau ir noteikti šādi termiņi un koģenerācijas stacijas līdz šim bija vienīgās, kam nebija termiņa ierobežojumi iegūtās elektroenerģijas realizēšanai obligātā iepirkuma ietvaros.

Tāpat atbalstīts EM priekšlikums piemērot stingrāku uzraudzību jau uzsāktajiem projektiem, kā arī papildu kontroles komersantiem, kas jau īstenojuši projektus, piemēram, pieprasot arī nodokļu saistību izpildi, elektrostaciju būvi noteiktajos termiņos, atklāt komersantu patiesos labuma guvējus un citu.

Pavļuts atzīmēja, ka patlaban daudzviet Eiropā tiek revidēta zaļās enerģijas atbalsta sistēma, piemēram, Vācijā, dažās Dienvideiropas valstīs, arī kaimiņos Igaunijā. Latvijā atbalsta intensitāte par elektroenerģijas piegādi obligātajā iepirkuma ir stipri augstāka nekā citviet, piebilda ministrs.

Info no www.delfi.lv